Informācija par Smārdes pamatskolu

Skola – pagasta kultūras, izglītības un sporta centrs. 

2020.gada 12.septembrī Smārdes skolai apritēja pirmā simtgade.

Izglītības iestādes misija – iekļaujošas un attīstošas fiziskās un emocionālās vides veidošana – bāze kvalitatīvai izglītības programmu apguvei.

Izglītības iestādes vīzija  par izglītojamo – intelektuāli un sociāli emocionāli attīstīts, prot sadarboties, rīkoties dažādās situācijās, uzņemas līdzatbildību par savu mācīšanos.

Izglītības iestādes vērtības – atbildība, sadarbība, laipnība.

2023./2024. m.g. Smārdes pamatskolā mācās 192 skolēni un 100 pirmsskolas grupu izglītojamie. Skolas gaitas 1.klasē uzsāka 21 skolēns.

Skolā strādā skolotāji ar mācību priekšmetam atbilstošu kvalifikāciju un profesionālo pilnveidi, kā arī atbalsta personāls – logopēde, psiholoģe, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs, pedagogu palīgi.

Iestāde piedāvā daudzpusīgas interešu izglītības programmas (sports, dizains un tehnoloģijas, floristika, ceļu satiksme, tautu un mūsdienu dejas, debates u.c.), kā arī fakultatīvās nodarbības. Darbojas pagarinātās dienas grupas 1.-3. klašu skolēniem, brīvajā laikā skolēni var izmantot skolas bibliotēku, saņemt psihologa un  logopēda palīdzību.

Skola ar pašvaldības atbalstu nodrošina bezmaksas transportu skolēniem uz skolu un mājām, kā arī tiek ne mazāk kā 50% apmērā nodrošinātas atlaides ēdināšanai (100% atlaide obligātā pirmsskolas vecuma un sākumskolas izglītojamajiem).

Skola piedalās Eiropas Savienības programmās “Skolas piens” un “Skolas auglis”, programmās “Latvijas skolas soma” un “Veselību veicinoša skola”.

NO SKOLAS VĒSTURES LAPPUSĒM

Avots: Dišlere, I., Ozola, A., Smuškova, I. Smārdes pagasts. (1998)

“Āmarnieku” skola

Pirmā pasaules kara gados gandrīz visas ēkas Smārdes apkārtnē bija sagrautas. Zemi vagoja ierakumi. Kara gados bērni lielākoties bija palikuši bez skolas. Vienīgā skolai daudzmaz piemērotā ēka bija Āmarnieku vasarnīca pie Valguma ezera, jo atradās meža vidū un bija maz cietusi. Skolu atvēra un iekārtoja par valsts līdzekļiem. Ēka atradās toreizējā Tukuma Mežkunga pagasta teritorijā un to nosauca par Mežkunga pagasta Āmarnieku pamatskolu. Par skolas pārzini ievēlēja Lidiju Braucēju, un skola sāka savu darbu 1920.gada 12.septembrī.

Nekāda inventāra skolā nebija – bērni sēdēja pie ierakumos sameklētiem galdiem un soliem, tāfeles vietā lietoja baltu dēli. 1921.gadā sanākusī vecāku sapulce nolēma, ka bērniem vajadzētu mācīties ticības mācību kā pirms kara, ka no svešvalodām visvairāk jāmācās vācu valoda, savukārt kopgaldu nolēma neierīkot, jo bērni dzīvoja netālu no skolas un katru dienu gāja mājās.

Skolā mācījās 36 skolēni vecumā no 7 līdz 16 gadiem. To skaits pakāpeniski palielinājās līdz 50. Izveidoja četras nodaļas, tās sadalīja divās klašu telpās. Līdz ar to bija vajadzīgs otrs skolotājs. Par to 1921.gada 23.janvārī darbā tika pieņemts Kristaps Grosmanis, taču viņš drīz vien no darba aizgāja, un 1921.gada 17.septembrī viņa vietā pieņēma Zelmu Bērziņu.

Par skolas ierīkošanu un uzturēšanu atbildēja skolas padome. Tika saņemts valsts aizdevums 12 000 rubļu apmērā, kas tika izlietots malkas iegādei, telpu īrei, darbinieku atalgojumam, elektrības ievilkšanai, skursteņu tīrīšanai, inventāra iegādei, preses abonēšanai. 1922.gadā tika saņemts vēl viens aizdevums mācību grāmatu un līdzekļu iegādei.

Ozolnieku – Smārdes skola

1922.gadā atgriezās “Āmarnieku” īpašnieks, un Mežkunga pagasta skolai telpas bija jāatstāj. 1922.-1923.gadā likvidēja arī Mežkunga pagastu, un Tukuma apriņķa valde ieteica Ozolnieku pagastam pārņemt Āmarnieku skolu un nokārtot telpu īri. Ozolnieku pagasts skolu pārņēma, nosauca to par Ozolnieku – Smārdes skolu, ierādīja telpas Smārdes dzirnavās pie Slocenes upes.

1922.gadā skolā bija tikai viena skolotāja, taču oktobrī jau atkal divas – Lidija Braucēja un Zelma Bērziņa. 1923.gadā par skolas pārzini joprojām strādāja Lidija Braucēja.

Smārdes skolas būve

Pagasts bija liels, un 1922.gada 13.februārī Ozolnieku pagasta valde nolēma dibināt vēl vienu skolu. Tā kā pagastā nebija brīvas ēkas un telpas dzirnavās Smārdes skolai nebija piemērotas, valde nolēma celt jaunu skolas ēku. Būvkomiteja izraudzījās vietu pie Smārdes stacijas. Skolu sāka celt 1923.gada pavasarī, un jau 1924./25.m.g. sākās jaunajā ēkā. Tā bija paredzēta 60 skolēniem, bet jau nākamajā gadā to pārveidoja par II pakāpes pamatskolu (t.i., no četrklasīgas tā kļuva par sešklasīgu), un skolēnu skaits sasniedza 70. Vēlākajos gados skolēnu skaits sasniedza 118. Skolēni mācījās trīs klašu telpās, skolā strādāja pārzine L.Braucēja, skolotāji M.Burdāja, G.Grostiņš.

Par Smārdes skolas pārzini līdz pat 1945.gadam strādāja Lidija Braucēja (dzimusi Pētersone), kuru joprojām piemin ar cieņu. 1908.gadā viņa pabeigusi Poluektovas sieviešu ģimnāziju Rīgā, ieguvusi mājskolotājas tiesības. 1912.gadā devusies uz Pēterburgu, kur līdz 1918.gadam strādāja Sv.Aleksija sieviešu ģimnāzijā par vācu valodas skolotāju. L.Braucēja mācījusies arī 3.Petrogradas Valsts pedagoģiskajā institūtā.

Pēterburgā (Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības uzturētajā zīmēšanas skolā) mācījies arī otrs Smārdes pamatskolas skolotājs Fricis Braucējs (skolotājs kopš 1924.gada). Ar Lidiju Pētersoni viņš apprecējās Pēterburgā, un, atgriezušies Latvijā, viņi apmetās “Āmarniekos”. Agrārās reformas gaitā no Smārdes muižas atdalīts zemes gabals 1,41 ha platībā tika piešķirts Fricim Braucējam. 1930.gadā zeme tika izpirkta un izveidota “Auziņu” saimniecība.

No tā laika skolas dzīves atmiņās īpaši izceļas dramatiskā pulciņa iestudējumi (vad. L.Braucēja). Tika uzvestas A.Brigaderes lugas u.c. Paši audzēkņi skolotāju vadībā veidoja dekorācijas un tērpus.

Smārdes skolas vēsture ir cieši saistīta ar skolotājiem Braucējiem. Lidija Braucēja apbalvota arī ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Pārmaiņas skolu dzīvē pēc 1940.gada

1940.gadā dzīve radikāli mainījās arī skolās. Jau vasarā skolām sāka mainīt pārziņus, kuri bijuši aizsargi vai mazpulku vadītāji. Smārdes skolas pārzine Lidija Braucēja turpināja savu darbu. Skolotājus iepazīstināja ar jaunajām programmām un uzdevumiem, mainīja mācību priekšmetus, mācību saturu un metodes. 1940.gada 28. oktobrī ar ministra pavēli visās sešklasīgajās skolās atvēra 7.klasi. Tomēr daudzi skolotāji no skolas bija aizgājuši, pietrūka darbinieku, īpaši tādu skolotāju, kuri mācītu jaunos mācību priekšmetus (PSRS Konstitūcija u.tml.).

Jaunā vara īpašu nozīmi pievērsa sabiedriski politiskajai audzināšanai. Jau 1940.gada jūnijā norīkoja pionieru vadītājus. 1941.gada pavasarī pionieriem bija jāpiedalās sējas kampaņā, akmeņu lasīšanā, krūmu ciršanā.

Skolas gads beidzās. Skolēni atgriezās mājās, pionieri gatavojās vasarā pie Valguma ezera plānotajai pionieru nometnei. Taču sākās traģiskākā vasara 20.gadsimtā. No Smārdes pagasta vairākas ģimenes tika izsūtītas uz Sibīriju. No Lidijas Braucējas atmiņu stāstījuma zināms, ka 1941.gada izsūtīto bērnu piemiņai pie vecās skolas iestādīta papeļu rinda – katram skolēnam viena papele.

1944.gada 30.jūlijā karš visā traģismā ienāca Smārdes pagastā. Skolotājs Fricis Braucējs gāja bojā no šķembas radīta ievainojuma, strādājot uz lauka apšaudes laikā. Kad skolā apmetās karaspēks, skolotāja Lidija Braucēja izvāca un saglabāja skolas inventāru. Frontes līnija bija pavisam tuvu līdz pat 1945.gada 8.maijam. Šāviņu saārdīts bija skolas otrais stāvs. Visur bija karavīri, smārdeniekiem bija jāatstāj savas mājas. 1944./45.m.g. skola bija slēgta.

Jaunās skolas atklāšana

1975.gada 1.septembrī tika atklāta jaunā skolas ēka. Vecajā skolā iekārtoja internātu. 1.septembrī visi pulcējās pie vecās skolas un tad devās gājienā uz jauno skolu.

Skolas būvdarbi tika sākti 1974.gada februārī. Bija jābūvē pēc tipveida projekta. Papildus izbūvēja katlu māju, saimniecības šķūni, siltumnīcu, ugunsdzēsības baseinu un inženiertehniskos tīklus. Vienīgi stadions netika pabeigts.

Ņemot vērā skolēnu skaita pieaugumu (1951./52.m.g. 124 skolēni, 1986.gadā 275 skolēni), pakāpeniski tika ieviests darbs maiņās. Smārdes skola kļuva par divplūsmu skolu. No 1969.gada līdz 1975.gadam skolā bija arī vakarskolas filiāle. Skolā mācījās Kūdras fabrikas strādnieku bērni, no kuriem daudzi bija baltkrievi. Daudzi no viņiem bija trūcīgi, kā arī krievu valodu pārvaldīja vāji. 1993.gada 21.janvārī skolas akreditācijas komisija pieņēma lēmumu 5.-9.klašu posmā pārtraukt mācības krievu plūsmā piemērotu telpu trūkuma un plūsmas skolēnu skaita samazināšanās dēļ. 1993.gadā arī mainīts skolas nosaukums – Smārdes deviņgadīgā skola kļuva par Smārdes pamatskolu.

Skolas direktori

No 1920.gada (skolas pirmsākumiem) līdz 1945.gadam par skolas pārzini strādāja Lidija Braucēja.

No 1945.gada īslaicīgi par Smārdes skolas direktoriem strādājuši Ērika Močāne, Natālija Granta, Aloizejs Paševics, Nikolajs Kastrovs, Laimonis Pāvuls.

No 1960.gada līdz aiziešanai pensijā 1980.gadā par skolas direktori strādāja Rita Pāvula. Viņas mūža darbs bija skolas jaunās ēkas būve. Tikko sākusi strādāt, direktore sāka cīņu par skolas paplašināšanu. 1961.gadā sākās pāreja uz 8 klašu izglītību. Bija nepieciešamas trīs jaunas klašu telpas, sporta zāle, mācību darbnīca, siltumnīca. Direktores mērķis bija izbeigt darbu divās maiņās un pāriet uz normālu darba ritmu.

Turpmākajos gados par direktoriem strādāja Konstancija Naļivaiko, Ausma Vancāne, Jānis Čilipāns.

1988.gadā darbu uzsāka un līdz aiziešanai pensijā 2021.gadā turpināja direktore Gunta Lāce (Ļubarska). Arī viņas darba laikā noritējuši vairāki nozīmīgi skolas ēku būvniecības darbi – Kultūras centra korpusa piebūve Smārdes skolā, kā arī ēkas pielāgošana un jaunākā piebūve pirmsskolas grupu vajadzībām Bišu ielā 2 (bij. “Ziedlejās”).