Pīlādžu stāsts
Rudens rīti ir pilni krāsainām un dāsnām dabas veltēm. Paši mazākie bērnudārza ķipari no Lācēnu grupas dodas savā netālajā, bet svarīgajā piedzīvojumā – uz pīlādžu kokiem, kura zari ir smagnēji no sulīgajām, sarkanajām ogām. Ar skolotāju palīdzību mazās rociņas rūpīgi vāc ogas, vērojot, kā daba piedāvā savus brīnumus.
Kad pīlādžogas ir savāktas, bērni atgriežas grupiņas telpās, kur tās tiek rūpīgi atdalītas no kātiņiem, lai savākto ražu vēlāk varētu žāvēt un izmantot radošos darbos. Mazie pirkstiņi uzmanīgi strādā, attīstot motoriku un veidojot ciešu saikni ar dabas procesiem. Tas ir ne tikai darbs, bet arī priekpilna kopīga nodarbe.
Bet īstais prieks sākas tad, kad bērni pārvērš savāktos pīlādžus par mākslas darbiem. Ar sarkanu krāsu un maziem kociņiem bērni veido savus pīlādžu zarus un košās odziņas uz papīra, ar mīlestību un prieku radot mazas rudens gleznas. Katrs darbiņš ir unikāls, tāpat kā katrs bērns.
Un tā rudens diena, ko iesāka pīlādžu vākšana, kļūst par brīnišķīgu piedzīvojumu, kur dabas bagātības pārvēršas mākslas darbos, radot prieku un draudzību ne tikai visiem mazajiem māksliniekiem, bet arī skolotājiem, ķiparu vecākiem un visiem, kuri skatās mūsu skolas mājas lapu un citus ierakstus.